“Bet pestīšanas plānā ir ietverti arī tie, kas atzīst Radītāju, pirmām kārtām jau musulmaņi. Viņi apliecina, ka tiem ir Ābrahāma ticība un ka viņi pielūdz ar mums kopā vienīgo un žēlsirdīgo Dievu, kas pastarā dienā tiesās cilvēkus.”

Šis citāts ir ņemts no Romas katoļu baznīcas katehisma, kuru ir atzinis par labu Romas pāvests. Šī e-publikācija noskaidro, ko Svētie Raksti par to saka. Vai kristieši un musulmaņi pielūdz vienu un to pašu Dievu?

Novērojot īstenu musulmani, nav grūti pamanīt viņa ticības dzīvi piecas reizes dienā piecpadsmit līdz divdesmit minūtes viņš lūdz Dievu. Tas varētu būt kā musulmaņu izaicinājums kristiešiem. Ja mēs nekļūsim disciplinētāki savā ticībā un uzticīgāki savās lūgšanās, tad var pienākt laiks, kad islams ņems virsroku un nomāks kristietību.

Musulmanis šajos piecos lūgšanu brīžos līdz pat 34 reizēm noliecas pie zemes, lai ar savu pielūgšanu parādītu savu pilnīgo nodošanos pasaules radītājam, valdniekam un tiesnesim. “Islams” arābu valodā nozīmē nodošanos, ziedošanos un pakļaušanos. Musulmanis vairs nav kā brīvs cilvēks. Viņš ir veltījis sevi Allaham un ir saistīts pie viņa kā vergs. Šeit ir vēl kāds izaicinājums kristiešiem: vai tie dzīvo apzinātā pakļautībā Kristum vai arī tie atrodas “ārpus Viņa” un citur smeļ sev spēku?

 http://www.ebaznica.lv/?p=4169