Bez Jēzus vārda pie žaketes atloka
Publicēts 19. augustā, 2009.
Runājot par pasaulslaveno īru rokgrupu U2, nevar nepieminēt tās līderi Bono, jo tas, ko dara, domā vai runā Bono, lielā mērā skar visu grupu. Šoreiz par Bono pretrunu pilnajām, tomēr visai ciešajām attiecībām ar baznīcu, kristietību un Dievu.

Jau gandrīz 30 gadus cilvēki mēģina vērtēt Bono garīgo pārliecību, klausoties viņa dziesmās, analizējot intervijās teikto, vērojot izturēšanos sabiedrībā. Daudziem teju vai par sporta veidu kļuvis izķidāt katru U2 dziesmu, meklējot tajā atsauces uz Jēzu un Viņa mācību. Kas tad īsti ir Bono? Baznīcu viņš apmeklē neregulāri, taču Dievu lūdz daudz. Viņam patīk lūgšanā pateikties par dienišķo maizi, taču patīk arī izmantot “sabata stundas”, cik bieži vien iespējams. Viņa mīļākā Bībeles versija ir Jūdžina Pītersona parafrāze The Message. Viņš ignorē Brūsu Springstīnu un The Rolling Stones, bet labprāt brīvo laiku pavada kopā ar Maiklu V. Smitu un Emiju Grantu. Bono apzinās, ka viņa personīgā ticība interesē daudzus, taču tas viņu neuztrauc. Ar sievu Alisoni laimīgā kopdzīvē nodzīvots teju gadsimta ceturksnis, jau daudzus gadus U2 ir viena no mākslinieciski un profesionāli labākajām grupām pasaulē, un arī ārpus skatuves viņš spējis piepildīt savu aicinājumu. Taču, kad Bono runā par palīdzības sniegšanu badacietējiem vai AIDS upuriem, tas ir gluži cits vīrs – pilns dedzības un dievišķas žēlsirdības.


Lasīt tālāk »

dirsnis.lv | kristīgie pasākumi | baznica


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: